Lietotājvārds (e-mail)


Parole (Jūsu līguma Nr.)


Ievērojamā Liepājas būvuzņēmēja Semjona Kļepiņina grants studijām EKA

Grantu, kuru, godinot savu vecvectēvu, izveidojusi viņa mazmazmeita – uzņēmēja Anna Saltikova, konkursa kārtībā varēs iegūt viens no studentiem, kuri iestāsies 1. kursā kādā no sekojošām koledžas un bakalaura studiju programmām:

Proti, nozarēs, ar kurām savulaik bijis saistīts uzņēmējs. Turklāt pieteikumos komisija vairāk vērtēs motivāciju mācīties, nekā sekmes, pabeidzot vidējās izglītības iestādi.

Grantam var pieteikties jebkurš students, taču jo īpaši gaidīti liepājnieki, kā arī studenti no Liepājas un Priekules novadiem – vietām, kur savulaik aktīvi darbojies Kļepiņins.

Dokumentu pieņemšana konkursam uz granta studiju vietu notiks no 12.jūlija līdz 5.augustam.

Ievērojamais būvuzņēmējs Semjons Kļepiņins 20. gs. sākumā Liepājā uzcēlis daudzas ievērojamas būves - viņš vadījis Karostas un Liepājas cietokšņa būvi, tramvaja līnijas celtniecību, uzcēlis Helēnas mazbērnu novietni Sporta ielā 16/18, meiteņu ģimnāziju Ausekļa ielā 9, kā arī piedalījies daudzu citu pilsētas attīstībai nozīmīgu būvju celtniecībā un vadībā. Viņam piederējis arī kokapstrādes uzņēmums, mēbeļu fabrika un ķieģeļu ceplis.

Vairāk par Semjonu Kļepiņinu

Racionalizators un inovators gadsimtu mijā

Būvuzņēmējs Semjons Kļepiņins (Семён Васильевич Клепинин, uzvārda atveidojums sastopams arī kā Kļepeņins, Klepinis, Klepenis un pat Klipinis) dzimis Krievijā, Arhangeļskas guberņā 1855. gadā. Uz Liepāju pārcēlies 1880. gadā. Sācis strādāt par privātbankas kasieri, taču ar laiku kļuvis par ietekmīgu būvuzņēmēju un namīpašnieku.

Uzņēmējdarbību Kļepiņins sācis kā starpnieks dažādu darbu veikšanā un guvis panākumus, pateicoties savai izdomai un jaunievedumiem jeb, kā tagad saka, inovācijām, neskatoties uz to, ka viņa izglītība bijusi vien divi gadi baznīcas skolā – pārējās zināšanas uzņēmējs ieguvis pašmācības ceļā. Viņam jau sākotnēji izdevies ievērojami paaugstināt darba ražīgumu un samazināt izmaksas, bet tas, savukārt ļāvis piedāvāt zemākas cenas, salīdzinot ar konkurentiem. Pirmais darbs, ko Semjons Kļepiņins uzņēmies – ogļu izkraušana no kuģiem. Tajā laikā krāvēji ogles stiepuši maisā uz muguras, bet Kļepiņins šo procesu racionalizējis – proti, noorganizējis izkraušanu ar ķerrām. Vienā ķerrā varēja vienlaicīgi iekraut četrus maisus, līdz ar to darbs noritējis daudz raitāk, un bijis vajadzīgs mazāks skaits krāvēju.

Nākamais pavērsiens bijis iesaistīšanās Karostas būvniecībā – Kļepiņins uzņēmies smilšu piegādi. Līdz tam būvarbiem tik nepieciešamais materiāls vests zirgu pajūgos no astoņus kilometrus tālās Šķēdes. Uzņēmējs smilšu iegūšanai atradis vietu daudz tuvāk, turklāt uzbūvējis līdz tai šaursliežu dzelzceļu. Sākumā vagonetes vilkuši zirgi, bet vēlāk viņš nopircis tvaika lokomotīvi. Vēlāk Kļepiņins kļuvis par darbuzņēmēju būvniecības jomā.

Semjons Kļepiņins vienmēr meklējis veidus, kā racionalizēt darbu un samazināt izmaksas. Viņa izveidotā galdnieku darbnīca bija pirmā Liepājā, kurā tika uzstādīti darbagaldi ar elektromotoru piedziņu. Ķieģeļu cepli, lai nodrošinātu ķieģeļus saviem celtniecības projektiem, uzņēmējs uzbūvēja tieši uz zemes gabala, kurā varēja iegūt mālu. Tā kā rakt mālu un darbināt cepli varēja tikai siltajā gada periodā, strādniekiem ziemā darba nebija. Lai savu kvalificēto darbaspēku saglabātu, Kļepiņins blakus izveidoja nelielu cehu, kurā ieguva lineļļu – te cepļa darbinieki tika nodarbināti ziemā. Protams, viņam ne vienmēr viss ir izdevies, un bijuši arī neveiksmīgi racionalizācijas mēģinājumi, kas radījuši zaudējumus.

Uzstāda pirmo liftu Liepājā

1913. gadā, mūža nogalē, viņš uzbūvējis “Kļepeņina namu” Baznīcas ielā 18. Savulaik tā bijusi modernākā un augstākā būve pilsētā – seši stāvi, namā bijis iekārtots viens no pirmajiem liftiem Liepājā, turklāt ēka izcēlusies ar ērtiem augstu un apgleznotu griestu dzīvokļiem un kvalitatīvu apdari, tajā bijusi centrālā apkure un gāzes plītis.

Kā liecina laikabiedru atmiņas, uzņēmējs izcēlies ar to, ka devis iespēju apgūt arodu un pavēris karjeras iespējas ne tik turīgiem jauniešiem, taču izrādījušiem lielu vēlēšanos mācīties. Viens no šādiem piemēriem bijis puisis, kurš pat divas reizes pēc kārtas pamanījies sabojāt Kļepiņinam piederošo šaursliežu tvaika lokomotīvi, taču uzņēmējs jaunekli nevis atlaidis, bet gan mudinājis pilnveidot savas aroda prasmes, kā rezultātā puisis ķēries pie grāmatām, pēc laika kļūstot par meistarīgu lokomotīves mašīnistu, un darba gaitas beidzis kā lokomotīvju depo priekšnieks. Šādi uzņēmējs rīkojies ne reizi vien, un tieši tas pamudinājis mazmazmeitu Annu Saltikovu līdzīgai rīcībai – dot iespēju.

Uzņēmējs miris Liepājā 1929. gada 9. martā, un pēdējā gaitā viņu pavadījuši vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

Laikraksts "Kurzemes Vārds" Semjonu Kļepiņinu iekļāvis atlasē “20. gadsimta izcilākie Liepājas tautsaimnieki".

 

Portāls Liepajniekiem lv par S. Kļepiņina grantu

Laikraksts "Kurzemes vārds" par S. Kļepiņina grantu (10.07.2019.)

Pretendentiem uz granta studiju vietu jāiesniedz:

  • Iesniegums par granta vietas piešķiršanu;
  • CV;
  • motivācijas vēstule, kurā a) ietverta informācija par pretendenta dzīves mērķiem un plāniem, b) norādīti iemesli, kādēļ pretendents vēlas studēt izvēlētājā programmā un ko plāno iegūt no studijām ЕКА, c) aprakstītas pretendenta prasmes, spējas un talanti, kuri varētu dot ieguldījumu augstskolas attīstībā;
  • pases kopija (uzrādot dokumenta oriģinālu);
  • vispārējo vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);
  • sekmju izraksta kopija (uzrādot oriģinālu);
  • piesakoties pamatstudiju programmām, centralizēto eksāmenu latviešu valodā un svešvalodā sertifikātu kopijas (uzrādot oriģinālus) latviešu valodā un svešvalodā;
  • nepieciešamības gadījumā – dokuments, kas apliecina uzvārda maiņu (piemēram, laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu);
  • 3 fotogrāfijas (3x4);
  • EUR 25 par dokumentu izskatīšanu.

Dokumentu pieņemšana konkursam uz granta studiju vietām notiks no 12.jūlija līdz 5.augustam.

Kā saglabāt granta studiju vietu?

Lai saglabātu savu granta studiju vietu, studentam jāizpilda tikai divas prasības:

  • Laikus jākārto eksāmeni, un to vērtējums nedrīkst būt zemāks par 8 ballēm;
  • Jābūt aktīvam un jāpiedalās visos augstskolas un studiju programmas plānotajos pasākumos.

 

Uz tikšanos!
Tava EKA

DARBA LAIKS 6. MARTĀ

17.02.2020.

6. martā EKA darba laiks būs līdz 14.00. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!.  .

ĒNU DIENA EKA

17.02.2020.

EKA notikušajā Ēnu dienā profesijas iepazīst 40 jaunieši. Tāpat kā visā Latvijā, arī Ekonomikas un kultūras augstskolā 12. februārī norisinājās Ēnu diena. Tās laikā EKA mācībspēkus ēnoja...

ZIEMAS IZLAIDUMS 2020

17.02.2020.

Diplomus saņem 102 jaunie nozaru līderi. 2020. gada 7. februārī kinoteātra Splendid Palace telpās norisinājās EKA Ziemas izlaiduma svinīgā ceremonija, kuras laikā diplomus saņēma 102 jaunie nozaru līderi...

EKA STARS BALLĪTE

31.01.2020.

EKA Stars ballītē talantīgos EKA studentus redzēsiet neierastā ampluā. Beidzot šī diena ir klāt, kad visas zvaigznes debesīs ir pareizajā pusē!. 21. februārī no plkst. 19.00 greznajā klubā Studio...

EVENT MASTER 2020

31.01.2020.

Vidusskolēni gūst pieredzi kultūras pasākumu veidošanā. Ekonomikas un kultūras augstskolā, sadarbībā ar Alberta koledža un Latvijas Nacionālo bibliotēku, norisinājās konkurss "Event Master 2020",...

FORTIUS AICINA

23.01.2020.

EKA kamerkoris "Fortius" aicina jaunus dalībniekus. Mīļie studenti, absolventi, cienījamie augstskolas docētāji un darbinieki! Jūs esiet mīļi aicināti pievienoties Ekonomikas un kultūras augstskolas...

EKA STAR ATLASE

15.01.2020.

Kultūras vadības 4.kurss rīkos labdarības koncertu “EKA Stars”. Radošās izpausmes atlase “Pretī zvaigznēm” ir daļa no jauna Ekonomikas un kultūras augstskolas projekta,...

EKONOMIKAS OLIMPIĀDE

10.01.2020.

Vidusskolēni pārbauda zināšanas Digitālās ekonomikas un uzņēmējdarbības olimpiādē 2020. 2020. gada 6. februārī vidusskolēni no visas Latvijas pārbaudīja zināšanas EKA notikušajā...

THE GRAND AFFAIR 2019

10.01.2020.

Aizvadīta krāšņā "The Grand Affair" Ziemassvētku balle. 2019. gada Ziemassvētku balle bija pavisam citādāka nekā ierasts, jo tajā ieskandinājām ne tikai Ziemassvētkus, bet arī Jaunā gada gaidīšanas...

Uzdot jautājumu