Vai četru dienu darba nedēļa var būt produktīvāka, nekā piecu?

Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, Dr.oec. Vita Zariņa

Februārī Saeima sāka vērtēt iniciatīvu par četru dienu darba nedēļu, ko parakstīja 11 510 iedzīvotāji. No darba devēju puses jau izskanējis viedoklis, ka valsts ekonomikai un Latvijai konkurētspējai šis priekšlikums nenāk par labu, taču diskusiju nolemts turpināt. Ja analizējam, cik daudz stundas nedēļā strādājam mēs un cik – citās Eiropas Savienības valstīs, varam secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir čaklākie, taču rodas jautājums, vai konkurētspēja tiešām korelē ar nostrādāto stundu skaitu, nevis, piemēram, produktivitāti, sabiedrības veselību u.tml.? Varbūt sabiedrības iniciatīvā, kas Saeimā nonāk jau atkārtoti, tomēr ir vērts ieklausīties?

Garākā darba nedēļa Eiropas Savienībā

Nav noslēpums, ka latvieši daudzviet pasaulē tiek uzskatīti par čakliem, arī mēs paši lepojamies ar savu darba tikumu. Vēlme un gatavība strādāt atspoguļojas arī statistikā – Latvija ir līdere starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc darba nedēļas garuma. Latvijā ir 41,3 h darba nedēļa, Lietuvā – 39,4 h, Igaunijā – 41,1 h. Itālijā šis rādītājs ir 38 h, bet Francijā – 35 h. Vidējā darba nedēļā Eiropas Savienībā ir 40,2 h. Gada griezumā, salīdzinot ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – mēs strādājam par 112 stundām vairāk. Vai, raugoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, patiešām varam teikt – jo vairāk strādājam, jo esam produktīvāki?

Uz darbu un atpakaļ – pa tumsu

Vēl jāņem vērā fakts, ka ģeogrāfiski dzīvojam ziemeļos – gada laikā nav daudz saulainu un siltu dienu, bieži vien uz darbu dodamies, kad vēl ir tumšs, bet atpakaļ – kad jau ir tumšs. Viss kopā virknei cilvēku rada stresu un izdegšanu, bet tas nozīmē – darba nespējas lapas, kas rada papildus izdevumus gan valstij, gan attiecīgajam uzņēmumam. Varbūt viena papildus atpūtas diena samazinātu izdegšanas riskus un atlikušās četras darba dienas mēs spētu būt ražīgāki?

Mazākais brīvdienu skaits

Patiesībā, arī ikgadējais atvaļinājums Latvijā ir viens no īsākajiem. Ja saskaita atvaļinājuma dienas un visas svētku dienas, kopā gadā Latvijā ir 30 brīvdienas. Zviedrijā, piemēram, gadā ir 44 brīvdienas (t.sk. gadā ikgadējais atvaļinājums), Vācijā – 39,6 dienas, Itālijā – 40, bet Francijā – 35. Analizējot šos rādītājus, varam secināt, ka konkurētspēju ietekmē arī citi aspekti, ne tikai nostrādāto darba stundu vai dienu skaits.

Četrās dienās lielāks ražīgums

Nevienā Eiropas Savienības valstī šobrīd nav 100% četru dienu darba nedēļa, tomēr virknē valstu uzņēmēji var brīvi izvēlēties darba nedēļas ilgumu. Tendences liecina, ka tie, kuri ir pamēģinājuši pāriet uz četru dienu darba nedēļu, vairs neatgriežas pie ierastajām piecām dienām. Lai gan samazinās laiks, ko cilvēks pavada darbā, palielinās ražīgums, jo trīs brīvdienās darbinieks spējis ne tikai atpūsties, bet arī izdarīt virkni privātu lietu, ko citkārt būtu mēģinājis risināt darba laikā.

Palīdz talantu piesaistīšanā

Ja darbinieki ir atpūtušies, samazinās ne tikai izdegšanas riski, bet arī rotācija, attiecīgi – uzņēmējam jātērē mazāk laika un līdzekļu jaunu darbinieku apmācībām. Uzņēmumu, kuros jau šobrīd ir četru dienu darba nedēļa, pārstāvji norāda, ka šis ir aspekts, kas ļauj piesaistīt jaunus talantus. Vienlaikus tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuros joprojām ir piecas darba dienas, būs jādomā, kā noturēt un piesaistīt darbiniekus. Lai gan vienmēr būs nozares, kurās nebūs iespējams pāriet uz četrām darba dienām, agrāk vai vēlāk šī tendence izplatīsies. Situācija vairāk vai mazāk ir līdzīga visās ES valstīs un aizvien vairāk valstīs, piemēram, Beļģijā, Vācijā u.c. uzņēmumi var izvēlēties darba nedēļas garumu. 

Raksts delfi.lv