Fokusgrupās pēta iespējas integrēt zināšanas par aprites ekonomiku STEM priekšmetos
Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) pētnieki, īstenojot starptautisko projektu “Aprites ekonomikas kompetences veicināšana STEM skolotājiem (Circular STEM)”, organizēja divas fokusgrupas, lai pētītu iespējas, kā optimālāk integrēt zināšanas par aprites ekonomiku STEM (science, technology, engineering, and mathematics) mācību priekšmetos. Pētījumā piedalījās vidusskolu STEM skolotāji un pedagogi, kā arī aprites ekonomikas eksperti un praktiķi. Iegūtā informācija tiks apkopota ar citu projekta partneru rīkoto analoģisku fokusgrupu iegūtajiem rezultātiem, lai tos izmantotu skolotāju apmācību metodoloģijas un satura izstrādei projekta ietvaros.
Apkopojot abu EKA veikto fokusgrupu rezultātus, var secināt, ka STEM priekšmetu skolotājiem Latvijā ir vispārējs priekšstats par aprites ekonomiku un tās tēmu integrēšanas iespējām mācību saturā. Daži skolotāji to jau ir iekļāvuši savos priekšmetos, piemēram, ģeogrāfijā un ķīmijā, savukārt citi spēj apzināt veidus, kā to varētu izdarīt. Lai gan jaunais vispārējās izglītības standarts paredz aprites ekonomikas satura integrāciju STEM priekšmetos, fokusa grupu dalībnieki atzina, ka trūkst metodiskā materiāla un skaidru vadlīniju. Turklāt būtiski ir nodrošināt, lai šie jautājumi tiktu integrēti starpdisciplināri, tas ir, iekļaujot citus priekšmetus, piemēram, ekonomiku un uzņēmējdarbības pamatus. Tas arī veicinātu praktisku aprites ekonomikas principu apguvi, izmantojot principu "mācīties darot (learning by doing)".
Lai aprites ekonomikas tēmas integrētu STEM mācību priekšmetu saturā, nepieciešams izstrādāt metodiskos materiālus, izdales materiālus, uzdevumu piemērus, tādējādi veicinot konkrētu rezultātu sasniegšanu. Skolotāju fokusgrupā tika norādīts, ka nepieciešams nodrošināt satura un materiālu koncentrāciju vienā datubāzē un mājaslapā. Materiālu un informācijas izkliedēta izvietošana prasa papildu laiku nodarbību sagatavošanai.
Abās fokusgrupās tika norādīts, ka aprites ekonomikas principus ir būtiski integrēt ne tikai mācību programmās un saturā, bet arī izglītības iestāžu ikdienā, piemēram, ieviešot atkritumu šķirošanu, piedaloties dažādās tematiskās nedēļās vai pievienojoties ekoskolu tīklam. Tāpat svarīgi ir mainīt izpratni ģimenē par enerģijas patēriņu, atkritumu šķirošanu, transportēšanās paradumiem u.c. Tika arī konstatēts, ka dažkārt skolēnu izpratnes līmenis un jautājumi “iet pa priekšu” mācību saturam. No otras puses, pētījuma dalībnieki atzīna, ka nebūtu pareizi mācīt principus, kurus skolēns nevar ievērot ikdienā, piemēram, bioloģiski kompostējamo atkritumu savākšanu, augstākas cenas samaksu par pārstrādājamiem produktiem un tamlīdzīgi.
Fokusgrupu diskusijas vadīja EKA pētnieks Mg.sc.soc. Edgars Čerkovskis, studiju programmas „Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors.
Aprites ekonomikas ekspertu un praktiķu diskusijā piedalījās:
- Līga Horsta, BREEM vērtētāja, ilgtspējas uzņēmuma SIA DeepDive vadītāja,
- Tatjana Tambovceva, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, ilgtspējas kursu izstrādāja un vadītāja, maģistra programmas “Ražošana un inženierzinības” vadītāja,
- Natālija Cudečka-Puriņa (tiešsaistē), Banku Augstskolas asociētā profesore, vecākā konsultante Ernst & Young par ilgtspējas un klimata pārmaiņām,
- Elīna Kolāte, ZeroWaste Latvia valdes locekle.
STEM skolotāju diskusijā piedalījās:
- Anda Geidāne, Rīgas Lietuviešu vidusskola (pēc izglītības – matemātikas un ģeogrāfijas skolotāja; Datorika),
- Ričards Kalniņš, Rīgas Tālmācības vidusskola (direktora vietnieks IT jomā; pēc izglītības – bakalaura grāds datorzinātnēs; Programmēšana, IT),
- Anda Lipste, Jūrmalas Aspazijas pamatskola (direktora vietniece; Ķīmija, Fizika),
- Liene Logina Iecavas Vidusskola (izglītības joma – vadība un skolvadība, maģistrs uzņēmējdarbībā; Matemātika),
- Edgars Grīnis, Rīgas Tālmācības vidusskola (direktors; pēc izglītības – fizikas pasniedzējs; pieredze valsts pārv Fizika un citi STEM priekšmeti pēc nepieciešamības),
- Zaiga Tenisone, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija (Ģeogrāfija, skolotāja starptautiskajā bakalaurāta programmā),
- Jurijs Kirilovs, Ekziperī Starptautiskā vidusskola, Ebreju vidusskola, Klasiskā ģimnāzija, privātskola “Īsumā”; Ķīmija).
Projekta “Circular STEM” mērķis ir integrēt aprites ekonomiku skolās, nodrošinot STEM priekšmetu skolotājiem nepieciešamās prasmes, lai viņi varētu pielāgot skolu mācību programmas un iekļaut šo tēmu. Projekta ietvaros tiks izstrādāta starpdisciplināra metodoloģija, kas rada skaidru sasaisti starp aprites ekonomikas koncepcijām un mācību priekšmetiem.
Izstrādātā metodoloģija būs vērsta uz skolēniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem, lai veicinātu digitālo un uzņēmējdarbības kompetenču sasaisti un izmantošanu, un tajā īpaša uzmanība tiks pievērsta meiteņu intereses celšanai par STEM jeb dabaszinātņu priekšmetiem, ņemot vērā lielo dzimumu atšķirību šajā jomā strādājošo skaitā.
Projektu “Aprites ekonomikas kompetences veicināšana STEM skolotājiem (Circular STEM)” finansē un atbalsta Eiropas Komisija, Erasmus+ programma, KA220-SCH - Sadarbības partnerības skolu izglītībā (Projekta granta līgums Nr. 2022-1-PT01-KA220-SCH-000086954).