ZINĀTNES KLUBS
EKA Zinātnes klubs (EKA Science Club) ar EKA rektores Oksanas Lentjušenkovas rīkojumu nodibināts 2020. gada 27. janvārī. Tas ir interešu klubs, kurā apvienojušies EKA docētāji. Par kluba prezidenti ir iecelta EKA Zinātņu un starptautisko attiecību prorektore, profesore Dr. Jeļena Titko, bet par prezidentes vietnieku - EKA docētājs, PhD. kandidāts Edgars Čerkovskis.
 |
|
| Dr.oec. Jeļena Titko | PhD. candid. Edgars Čerkovskis |
Rektores rīkojums par kluba izveidošanu
Kluba darbības virzieni:
- Sniegt ieguldījumu EKA pētniecības attīstībā
- Attīstīt EKA prioritārus pētniecības virzienus
- EKA organizēto zinātnisko pasākumu popularitātes paaugstināšana
Foto no dibināšanas pasākuma:
 |
 |
 |
Kluba biedri
MBA JEĻENA BUDANCEVA, doktorantūras studente, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente un vairāku studiju programmu vadītāja un EKA Zinātniskās institūcijas pētniece, kā arī aktīvā kultūras menedžere.
Jeļenai Budancevai ir vairākas publikācijas par kultūras patērēšanu, personālā vadības un izdegšanas jautājumiem, kā arī risku vadību kultūras jomā. Bez vairāk nekā 10 gadu pieredzes akadēmiskajā pasniegšanā, Jeļena regulāri piedalās profesionāļu apmācībās gan kultūras, gan personāla vadības jomā.
COVID laikā sadarbībā starp EKA un Latvijas Rakstnieku savienību iniciēja un īstenoja kultūras nozares pārstāvju apmācību projektu Maizi vai grāmatu, apvienojot klasiskās pasniegšanas metodes ar virtuālo pasākumu producēšanu.
Ārpus akadēmiskā lauka Jeļena Budanceva ir treniņu Kā pārdod sevi, Kā neizdegt studējot, webināru par konfliktu vadību, laimes koncepcijām, iekšējo resursu izmantošanu autore.
Pēc studijām RSU doktorantūras programmā Socioloģijā, Jeļena turpina savu zinātnisko interešu attīstību, pētot izdegšanas specifiku uzņēmumu līderiem RISEBA doktorantūras programmā Biznesa vadībā. Viņa aktīvi piedalās arī kultūras un zinātniskajos projektos, ir festivāla Rakstivāls producente (2024), virtuālā kabineta Kultūras projektu vērtēšanai autore (2023), Ropažu novada kultūras attīstības stratēģijas eksperte (2024).
Kā EKA mācībspēks, ir tādu kursu kā Radošās industrijas, Socioloģija, Cilvēkresursu vadība, Projektu vadība, Producēšana autore, aktīvi iesaistot studentus pētniecībā un kultūras norišu producēšanā.
ORCID: https://orcid.org/0000-0002-5205-476X
Mg. EDGARS ČERKOVSKIS, EKA pasniedzējs, EKA Zinātniskās institūcijas pētnieciskais asistents, aktīvi darbojas arī EKA absolventu apvienībā.
Viņš ir izveidojis un vada vairāk nekā 10 inovatīvus studiju kursus vairākās Latvijas augstskolās - digitālā ekonomika, digitālās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, digitālie rīki un to pielietojumi, un daudzas citas. Edgars Čerkovskis ir vadījis kursus vairākiem Latvijas mēroga uzņēmumiem, tostarp akciju sabiedrībai "Latvijas Dzelzceļš", Nodarbinātības valsts aģentūrai, Finanšu ministrijai u.c.
Edgars ir lasījis arī lekcijas par digitalizācijas tēmām gandrīz visās Latvijas pašvaldībās. Pēdējo divu gadu laikā viņš ar tām ir apmācījis vairāk nekā 600 skolu direktorus visā Latvijā un izglītojis apmēram 5000 skolotāju dažādos ar digitalizāciju saistītos jautājumos. Publicējis rakstus par digitalizāciju un tās lomu izglītībā un ekonomikā populārākajos Latvijas medijos un regulāri uzstājies kā eksperts Latvijas televīzijā un radio.
Viņš ir vairāku digitālo rīku autors, piemēram, Virtuālās ekonomikas kabinets un vairākas simulācijas tiešsaistes spēles studentiem. Edgara Čerkovska izstrādātie digitālie materiāli, programmas un metodes joprojām tiek izmantotas lielākajos Latvijas mācību centros - Rīgas Tālmācības vidusskolā, Eiropas Tālmācības centrā, Latvijas Tālmācības profesionālajā centrā un Eiropas Tālmācības vidusskolā. Viens no svarīgākajiem darbiem ir Izglītības kvalitātes indeksa izstrāde un aprobācija Latvijas skolās, kā arī Virtuālās realitātes ieviešana trīs Latvijas skolās.
Dr. NATĀLIJA CUDEČKA-PURIŅA, asociētā profesore, EKA Zinātniskās institūcijas pētniece, biznesa vadības doktore ar specializāciju aprites ekonomikā un ilgtspējā.
Natālijai ir gandrīz 20 gadu pieredze ilgtspējas jomā, gan konsultējot uzņēmumus, gan strādājot pie Latvijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izbūves uzraudzības, gan strādājot valsts pārvaldē un veidojot atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas politisko ietvaru.
Akadēmiskajā vidē viņa darbojas jau vairāk nekā 11 gadus un kopš 2021. gada ir asociētā profesore Banku augstskolā. Doktore ir vairāk nekā 30 zinātnisko darbu autore uzņēmējdarbības, aprites ekonomikas, industriālās simbiozes un izglītības jomās.
Kā asociētā profesore Natālija ir izstrādājusi vairākus studiju kursus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un vides aizsardzības jomās un aktīvi piedalās lietišķajos un zinātniskajos projektos gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā (LIFE IP, Erasmus+, Horizon, COST Akcijas, ANM konsolidācijas granti u.c.).
ORCID: https://orcid.org/0000-0002-5736-7730
Dr. JEVGENIJA DEHTJARE, asociētā profesore, EKA Zinātniskās institūcijas vadošā pētniece, EKA Zinātniskās institūcijas attīstības vadītāja, sertificēta karjeras trenere, EUMMAS (Eiropas Mārketinga un menedžmenta asociācijas) un NetworkIQ kopienas biedre.
Absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti un strādājusi ISMA Lietišķo zinātņu universitātē (Latvija) par Biznesa administrācijas tūrisma programmu direktori, studiju prorektori un pētnieci. Vairāk nekā 60 zinātnisku rakstu autore ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības, tūrisma, viesmīlības un izglītības jomā.
Jevgenija ir EKA etECH konferences organizācijas komitejas locekle.
ORCID: https://orcid.org/0000-0002-6859-2327
Dr. KSENIJA IJEVLEVA, Ekonomikas un kultūras augstskolas lektore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi akadēmiskajā un mārketinga profesionālajā vidē.
Kopš 2021. gada strādā par PR projektu vadītāju un tirgus analītiķi nekustamo īpašumu aģentūrā Latio, kur specializējas tirgus tendenču izpētē, analītikas sagatavošanā un sabiedrisko attiecību vadībā, ieskaitot komunikāciju ar medijiem un nozares ekspertu informēšanu.
Dr. ILONA LEJNIECE, , docente, Satversmes sapulces locekle, valsts pārbaudījumu komisiju locekle. Zinātnisko publikāciju autore/līdzautore par reputāciju un uzticamību, korporatīvo sociālo atbildību, intelektuālo kapitālu, patērētāju uzvedību, nodokļu politiku un pārvaldību, nefinanšu pārskatu sniegšanu, datu aizsardzību, digitālo kompetenci, sporta un tiesību zinātnes jautājumiem.
Profesionālā pieredze finanšu institūcijās un Latvijas Republikas parlamentā, konsultācijas nacionālajā ekonomikā un finansēs, nodokļu pārvaldībā, bijusi ceļu būves uzņēmuma finanšu direktore un valdes locekle. Pieredze valsts un lokālā budžeta analīzē un priekšlikumu analīzē, darbs ar normatīvo aktu datu bāzi un likumdošanas iniciatīvu izstrādi.
Piedalījusies Latvijas Komercbanku asociācijas “Banku sociālās hartas” izstrādē (2015); spēļu “Latvijas budžets XXXX” organizēšanā EKA (2018, 2019); nodibinājusi “Ilonas Lejnieces stipendiju mērķu sasniegšanai” EKA (2019); no 2020. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētniece. Dalība projektā pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" aktivitātes “RTU resursu vadības sistēmas pilnveide”- Ierobežotas darbības jomas uzskaites pilnveidošana (2022, 2023). Dalība projektā - Ideju kauss 2022. Energotaupības digitalizācija un ilgtspējība daudzdzīvokļu mājās un citās vietās, kur tehniski nav iespējams uzstādīt mikroģeneratorus (2022).
Kopš 2020. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperte Sociālo zinātņu jomā.
ORCID: https://orcid.org/0000-0001-6402-5141
Dr. OKSANA LENTJUŠENKOVA, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, EKA Zinātniskās institūcijas pētniece, ieņem arī rektores amatu. Latvijas Zinātnes padomes eksperte ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā.
Dr. Lentjušenkovai ir vairāk nekā divdesmit gadu akadēmiska pieredze dažādās izglītības iestādēs (piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, Nacionālās aizsardzības akadēmijā, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Alberta koledžā u.c). Šajos gados viņa ir strādājausi ar dažādām studentu grupām, ar atšķirīgu zināšanu līmeni un motivāciju studijām, izmantojot novatoriskas mācību metodes.
Vairāk nekā piecpadsmit gadu pieredze augstskolu vadībā. No 2006. līdz 2015. gadam bijusi Alberta koledžas direktore. 2011. gadā izstrādājusi unikālo e-mācību sistēmu Alberta koledžā, nodrošinot studentiem lekcijas, seminārus, vieslektorus tiešsaistē, un studentu mācīšanai izmantojot spēka metodiku. Šo sistēmu Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija apbalvojusi kā labāko IKT risinājumu izglītībai 2015. gadā.
Pētniecības intereses ir saistītas ar intelektuālā kapitāla pārvaldību, kvalitātes nodrošināšanu un stratēģisko vadību.
ORCID: https://orcid.org/0000-0002-6494-1534
Mg.psych. ANNA STRAZDA ir zinātnes vadības speciāliste ar plašu pieredzi personālvadībā, izglītībā un akadēmiskajā darbā. Šobrīd viņa ir EKA Zinātnes administrācijas daļas vadītāja, doktorantūras studente biznesā un ekonomika, un zinātniskā asistente.
Anna vada kursus un seminārus par pētījuma metodoloģiju bakalaura, maģistra un doktora programmās. Viņa aktīvi iesaistās starptautiskajos pētniecības projektos un publicē rakstus par uzņēmējdarbību, pētniecības ētiku un inovācijām izglītībā. Anna ir piedalījusies dažādu starptautisko konferenču, zinātnisko pasākumu, studentu zinātniskās darbības konkursu organizēšanā, kā arī zinātnsiko žurnālu izdošanā. Viņas nozīmīgākie pētījumi ir saistīti ar pētniecības integritātes vadības sistēmām un uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū.
Viņa ir piedalījusies vairākos Erasmus+ projektos, kas vērsti uz izglītības kvalitātes uzlabošanu un jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu. Annas pētnieciskās intereses ietver pētniecības integritātes kultūras veidošanu un zinātnes komunikāciju.
ORCID: https://orcid.org/0000-0003-0608-2097
Dr. INGA ŠĪNA, profesore, EKA Zinātniskās institūcijas pētniece, maģistra studiju programmas "Biznesa vadība′ un 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Mārketings"direktore.
Latvijas Zinātnes padomes eksperte ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā; vairāk nekā 30 zinātnisko rakstu autore ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības, izglītības, korporatīvās sociālās un vides atbildības jomā; līdzautore divām grāmatām: “Vide un ekonomika” un “Zaļā ekonomika: politika un prakse Austrumeiropā”.
Dr. Šīna ir ES Eurydice projekta vadītāja. Projekts apkopo analītiskus ziņojumus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un aktuālajiem izglītības politikas jautājumiem. Zinātniskā žurnāla “Ekonomika un bizness” vadošā redaktore.
ORCID: https://orcid.org/0000-0001-6362-6383
Dr. KASPARS ŠTEINBERGS, EKA Zinātniskās institūcijas pētnieks, ieguvis ekonomikas zinātņu doktora (Dr.oec.) grādu uzņēmējdarbības vadīšanā 2017. gadā, aizstāvot promocijas darbu "Klastera stratēģiskais virziens un modelis audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai Latvijā". Viņam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze docējot studiju kursus vadības zinātnē bakalaura un maģistra studiju līmenī gan Latvijā, gan ārvalstīs.
K. Šteinbergs ir izveidojis Latvijā unikālu studiju programmu datorspēļu dizainā un līdz 2021. gadam ir bijis arī citu studiju programmu direktors. Viņa pētniecības intereses saistās ar radošajām industrijā, universitāšu - industrijas sadarbību un biznesa procesu simulāciju. Ekonomikas kultūras augstskolā K. Šteinbergs ir arī zinātniskās institūcijas starptautisko projektu vadītājs.
ORCID: https://orcid.org/0000-0003-1506-128X
Dr. JEĻENA TITKO ir EKA zinātņu un starptautiskās sadarbības prorektore, zinātniskās institūcijas vadītāja, profesore un EKA Zinātniskās institūcijas vadošā pētniece. Viņa ir Latvijas Ekonomistu asociācijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Mārketinga un menedžmenta asociācijas Zinātniskās komitejas locekle.
Dr. Titko ir Latvijas Zinātnes padomes eksperte izglītības, ekonomikas un uzņēmējdarbības jomās. Viņa ir Lietuvas Pētniecības padomes eksperte. Jeļena ir starptautisko pētnieku grupu “Ilgtspējīga attīstība un aprites ekonomika” un “Digitālā ekonomika un digitālā transformācija” koordinatore.
Dr. Titko vairāk nekā 70 zinātnisku darbu autors ilgtspējas, biznesa, vadības un izglītības jomā. Viņa ir žurnāla “Ekonomika un kultūra” galvenā redaktore.
ORCID: https://orcid.org/0000-0003-1333-0941
Dr. TATJANA TAMBOVCEVA, Rīgas Tehniskās universitātes profesore ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi akadēmiskajā un zinātniskajā darbā. Pētniecības intereses ir saistītas ar aprites ekonomiku; industriālo simbiozi; videi draudzīgu ražošanu un patēriņu; patērētāju uzvedības maiņu; korporatīvo sociālo atbildību; ilgtspējīgu būvniecību, digitalizāciju, projektu vadību un IKT izmantošanu daudzās jomās.
Dr. Tambovceva ir publicējusi vairāk nekā 250 rakstus nacionālajos un starptautiskajos akadēmiskajos žurnālos. Viņa ir vairāku specializētu grāmatu un ziņojumu par vadību, ilgtspējīgu attīstību un projektu vadību autore, kā arī locekle un eksperte vairākās starptautiskās biedrībās, padomēs un fondos.
Profesore ir zinātniskā žurnāla “Ekonomika un bizness” atbildīgā redaktore un maģistra programmu "Industriālā inženierija un vadība" direktore.
ORCID: https://orcid.org/0000-0002-9516-1530
Mg.iur. NATAĻJA VERINA, LU doktora studiju programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” studente, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, studiju programmas “Vadības zinības” direktore, EKA augstskolas Zinātniskās institūcijas pētniece, pētījuma virziena "Digitālā ekonomika un digitālā transformācija" koordinatore.
N. Verina kā studiju programmas vadītāja piedalījusies Valsts administrācijas skolas Valsts administrācijas digitālās akadēmijas izveidē un attīstībā.Viņas zinātniskās intereses ir vērstas uz cilvēkresursu aspektiem organizācijas digitālās transformācijas procesā un darbinieku digitālajām prasmēm. Vairāku pētījumu un rakstu autore.
Ārpus akadēmiskā darba nodarbojās ar starptautiskā internetveikala vadību un attīstībue.
ORCID: https://orcid.org/0000-0003-2106-8314
Dr. VITA ZARIŅA, Ekonomikas un kultūras augstskolas docente, EKA Zinātniskās institūcijas pētniece, bakalaura studiju programmu "Biznesa ekonomika” un "Grāmatvedība un finanšu vadība" direktore, Senāta priekšsēdētāja, EKA zinātniskās institūcijas pētniece
Latvijas Zinātnes padomes eksperte ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā; vairāk nekā 30 zinātnisko rakstu autore ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības jomās; publikāciju autore presē, autore vai līdzautore četrām grāmatām: “Saimnieciskās darbības novērtēšana, izmantojot finanšu koeficientus”, “Finanšu plānošana” un “Finanšu grāmatvedība”, “Finanšu grāmatvedības uzdevumu krājums”.
Publikāciju autore presē un biedrības “Līdere” sastāvā piedalījusies vairākos ES projektos. Projekti apkopo analītiskus ziņojumus par sieviešu līdzdalību uzņēmējdarbībā, vienlīdzīgu apmaksas sistēmu un citiem svarīgiem sieviešu un sieviešu uzņēmēju jomas jautājumiem.
Profesionālā žurnāla “Bilance” galvenā redaktore.
ORCID: https://orcid.org/0000-0001-5580-6114
.png)
Dr. KRISTĪNE UŽULE, Ekonomikas un kultūras augstskolas Zinātniskās institūcijas vadošā pētniece, asociētā profesore uzņēmējdarbības jomā. Viņa ir Latvijas Zinātņu padomes eksperte divās jomās – ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kā arī izglītības zinātnēs.
Viņas pētnieciskās publikācijas aptver uzņēmējdarbības, vadības, digitalizācijas un kompetenču jomas. Viņa ir piedalījusies Eiropas digitālo un zaļo kompetenču veicināšanas pētniecības projektos. Viņa ir Eiropas Mārketinga un vadības asociācijas (EUMMAS) Cilvēkresursu Vadības centra un redkolēģijas locekle, kā arī etECH konferences orgkomitejas locekle.
ORCID: https://orcid.org/0000-0002-2633-6069
Dr. KARINA ZALCMANE ir Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) Studiju un attīstības prorektore, kā arī asociētā profesore. Viņa ir Starptautiskās sporta tiesību asociācijas valdes locekle un Latvijas Zinātnes padomes eksperte tiesību zinātnes jomā.
Dr. Zalcmane ir līdzautore pirmajai Latvijā zinātniskajai monogrāfijai latviešu valodā “Sporta tiesības: Aktuālās problēmas, izaicinājumi un jaunākās tendences.” 2024. gada sākumā viņa kopā ar kolēģi saņēma starptautiski prestižāko grantu sporta jomā – FIFA Research Scholarship. Dr. Zalcmanes pētnieciskās intereses ietver kriminoloģijas un sporta tiesību jautājumus.
Kluba aktualitātes
10.12.2024. EKA Zinātnieku kopsapulce: apmierinātības aptauja, zinātnes politika, rakstu repozitorijs
10.decembrī norisinājās EKA zinātnieku kopsapulce, kurā tika apspriesti svarīgi jaunumi un plāni zinātnes attīstībai. Tika prezentēti pētnieku apmierinātības aptaujas rezultāti, kas atklāja stiprās un vājās puses pētniecības procesā, kā arī sniedza vērtīgas idejas turpmākai attīstībai.
Sapulcē tika izklāstīta EKA jaunā zinātnes politika, kas apvieno galvenos zinātniskās darbības aspektus un ir izstrādāti divi jauni dokumenti – “Zinātnes politika” un “Zināšanu pārnese un izplatīšanas plāns.” Šie resursi kļūs pieejami Pētnieka rokasgrāmatas sadaļā EKA mājas lapā, kā arī ir ieviests jauns “EKA rakstu repozitorijs,” kas nodrošinās ērtu piekļuvi publikācijām.
Pētnieki iepazīstinājās ar valdes apstiprināto zinātnes budžetu, kas paredz finansējumu publikācijām, prēmijas izcilības sasniegumiem, kā arī atbalstu dalībai konferencēs un studējošo pētniecībā.
Tikšanās noslēgumā tika izvirzīti tuvākās nākotnes uzdevumi, tostarp infrastruktūras attīstība un jaunas pētnieku aptaujas veikšana.
EKA turpina ceļu uz izcilību zinātniskajā darbībā!
15.10.2024. Zinātnes kluba biedri iepazīstas ar EKA vietu spirālveida dinamikas modelī
Zinātniskā kluba tikšanās sākums izvērtās visai neparasts! Zinātnes prorektore un EKA Valdes priekšsēdētaja Anna Saltikova uzrunāja kluba biedrus un iepazīstināja viņus ar spirālveida dinamikas modeļa darbības principiem. Plānots, ka tuvākajā laikā EKA Augstskola no zilā līmeņa "Kārtība" pāries uz oranžo līmeni "Veiksme". Lai to panāktu ir nepieciešams īstenot EKA Augstskolas misiju “veicināt un atbalstīt pētniecību, kas nodrošina pozitīvu ietekmi uz sabiedrību” dzīvē. Kā atzīmēja A. Saltikova, “studiju procesā mūsu mērķis ir oranža organizācija, balstīta uz zila līmeņa procesiem. Zaļā līmeņa motivācija kalpo kā atbalsts mūsu attīstībai”.
Pārejot uz jaunu spirālveida dinamikas līmeni, zinātniskajai organizācijai ir jāsaprot atšķirība starp akadēmisko ietekmi un sociālo ietekmi, par ko runāja kluba biedri. Kluba dalībnieki arī apsprieda pētījumu ar sociālo ietekmi svarīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus savos pētījumos.
Pēc sanāksmes teorētiskās daļas dalībnieki pārgāja uz praktiskiem aspektiem un apsprieda dalību novērtējumā “Times Impact Ranking”, jaunu pētījumu virzienu “Iekļaušana un daudzveidība augstākajā izglītībā” un jaunu projektu “GREENENTRE4DEAF”.
Kluba biedri iepazinās ar jaunu EKA Zinātnes daļas administrācijas vadītāju Annu Strazdu un pagodināja O. Lentjušenkova un J. Dehtjari. O. Lentjušenkova tika ievēlēta par profesoru RISEBA, BA un VeA kopīgās profesoru padomes sēdes laikā 27.08.2024. un J. Dehtjare tika ievēlēta par asociētu profesoru Biznesa augstskolas «Turība» profesoru padomes sēdes laikā 04.10.2024.
Turpmākā kluba tikšanās turpinājās neformālā gaisotnē.
20.08.2024. EKA Zinātnes kluba salidojums, lai uzsāktu 2023./2024. akadēmisko gadu
Zinātnes pulciņa dalībnieki pēc karstās vasaras priecājās par kopā sanākšanu EKA augstskolas telpās.
Pētniecisko pētījumu virzienu apspriešana kļuva par pirmo punktu sapulces programmā. Augstskolas Zinātnes prorektore J. Titko izskaidroja, kas ietilpst zinātnieku pienākumos strādājot šajos pētījumu virzienos. Pēc iepazīšanās ar nepieciešamām aktivitātēm, kluba biedri tika informēti par EKA Zinātnisko sasniegumu statistiku un esošām zinātniskas sadarbības pārstāvjiem, starp kuriem ir LZA Ekonomikas Institūts, Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācija, Sociālās uzņēmējdarbības akselerators NewDoor, Eiropas digitālo mācību tīkls (Dlearn) un Eiropas Mārketinga un menedžmenta asociācija (EUMMAS).
Kluba biedri tika informēti par EKA Zinātniskas institūcijas projektu koordinatoru un pētnieku un zinātnisku asistentu uzdevumiem. Turpinot prezentāciju, J. Titko arī brīdināja par publikācijām MDPI žurnālos, runājot par iespējamiem sarežģījumiem zinātniskajā darbībā nākotnē.
Vairāki no EKA Zinātnes kluba biedriem ir EKA Zinātniskas institūcijas pētnieki un zinātniski asistenti. Tieši tāpēc viņiem bija svarīgi iepazīties arī ar Zinātniskas institūcijas personāla vērtēšanas kritērijiem.
Sanāksmi turpinot, klātesošie tika informēti par tuvojošajiem EKA pasākumiem, starp tiem tika minēta Starptautiskā Apmācību Nedēļa (STW), kas notiks 2024. gada 23.-27. septembrī, Ekonomikas forums, kas notiks 14. novembrī un kura laikā EKA zinātnieki piedalīsies sekcijās “Aprites ekonomika” un “Finanšu pratība”. Otrā studiju gada pusē 22.-25. aprīlī notiks Starptautiskā Akadēmiskā Nedēļa (IAW), etECH konference notiks 23.-24. aprīlī. Kluba biedri tika informēti arī par citiem starptautiskiem pasākumiem studiju gada garumā.
Kluba biedriem tika paziņots par divu EKA stratēģiju tapšanu: INCLUSIVITY AND DIVERSITY STRATEGY OF EKA UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES un SUSTAINABILITY AND SOCIAL IMPACT STRATEGY OF EKA UNIVERSITY OF APPLIED SCIENCES, kā arī par jaunu pētījumu virziena dibināšanu: “Iekļaušana un daudzveidība augstākajā izglītībā”. Turpinājās diskusijas par Springer izdevniecībā izdotas grāmatas projekta izveidi.
Sanāksmes nobeiguma tika uzņemts jauns kluba biedrs – Dr. Nellija Titova. Par 2023./2024. gada labākajiem pētniekiem kļuva Dr. Kristīne Užule, Dr. Velga Vēvere un Dr. Jevgenija Dehtjare.
Starp gada jauniem pētniekiem tika īpaši atzīmēti Jūlija Mironova, Nataļja Verina, Jeļena Budanceva un Oļegs Nikadimovs. Par ieguldījumu studējošo iesaistīšanās pētniecībā tika atzīmētas Jeļena Budanceva un Nataļja Verina. Par atbalstu EKA zinātnei tika godināti Kaspars Šteinbergs, Edgars Čerkovskis, Nataļja Soopa, Jeļena Šibalova, Jānis Pildavs, Marina Tihomirova.
26.03.2024. EKA Zinātnes kluba biedri pulcējas kopā, lai atzīmētu zinātnes sasniegumus
2023./2024. studiju gads bijis zinātnes sasniegumiem auglīgs Ekonomikas un kultūras augstskolā! 26. martā Zinātnes kluba biedri bija sanākuši kopā lai, pirmkārt, nosvinētu iepriecinošas ziņas par Economics and Culture žurnālu iekļaušanu Scopus datubāzē! Pēc šīs svinīgas ziņas izsludināšanas, J. Titko padalījās ar 2023./2024. gada iesniegtu projektu sarakstu, kuru kopskaits bija sasniedzis 10 projektus.
Pēc tam kluba biedri apsprieda tuvojošās Emerging Trends in Economics, Culture and Humanities (etECH) konferences (kas notiks 2024.gada 24.-25. aprīlī) perspektīvas uz kuru ir reģistrējušies vairāk ka 170 dalībnieki, 70% no tiem ir ārvalstnieki. Ir plānots ka konference norisināsies 9 sekcijās. Ar notikumiem pilna ir arī plānota International Academic Week (IAW) nedēļas programma, kas norisināsies 22.-26.04.2024. Pasākuma laikā notiks arī NIQ seminārs, ka daļa no EIT HEI iniciatīvas un kuru vadīs Darja Tataj, Mančestras universitātes goda profesors, EIT Culture & Creativity izveidojošās uzraudzības padomes priekšsēdētājs un EIT Manufacturing uzraudzības padomes loceklis. J. Titko paziņoja arī par plānoto memoranda parakstīšanu par Network IQ Baltic Hub izveidi Rīgā 2024.gada 23. aprīlī.
Kluba laikā tika apspriesti arī jaunizveidotie pētījumu virzieni, kas ir pieejami EKA vietnē. J. Titko izsludināja iespēju kluba biedriem pievienoties Springer izdevniecībā izdotas grāmatas projektam. Sapulces laikā kluba biedros tika uzņemta Jūlija Mironova.
Sapulces nobeigumā tika godināta EKA augstskolas labākā pētniece – Kristīne Užule, kā arī pateicības vārdus saņēma Jevgenija Dehtjare (par augstā līmeņa EKA zinātnisko pasākumu organizēšanu, izcilu komunikāciju, Zinātniskās institūcijas darbības koordinēšanu un personīgo atbalstu EKA Zinātņu prorektorei), Jeļena Budanceva (par inovatīvo pieeju studējošo iesaistīšanai pētniecībā), Karina Zalcmane, Marina Kamenecka-Usova (par nacionālā un starptautiskā mēroga pētnieciskajiem sasniegumiem), Kaspars Šteinbergs un Edgars Čerkovskis (par ieguldījumu EKA pētniecības internacionalizācijā), Oksana Lentjušenkova (par EKA zīmola popularizāciju sabiedrībā).
29.08.2023. – EKA Zinātnes kluba tikšanās uzsākot jaunu 2023./2024. studiju gadu
Regulāras EKA Zinātnes kluba tikšanās jau kļuvušas par lolotu tradīciju EKA Augstskolā. Šoreiz tikšanās notika 2023. gada 29. augustā pirms oficiālā mācību gada sākuma. Dalībnieki – EKA akadēmiskais personāls un EKA Zinātniskās institūcijas pētnieki – ar prieku atkal satikās pēc vasaras pārtraukuma lai apspriestu jaunus plānus.
2023./2024.studiju gadā Zinātniskā kluba biedrus sagaidīs intensīva programma, tai skaitā starptautiskā personāla apmācības nedēļa (STW), Starptautiskā akadēmiskā nedēļa (IAW), etECH konference, dalība EKA Zinātniskās institūcijas pētniecības projektos un daudz kas cits.
Mēs bijām priecīgi sveikt mūsu klubā jaunu biedru - Dr. oec. Jevgēņiju Dehtjari. Vakars noslēdzās patīkamā gaisotnē un iezīmēja sākumu daudzsološiem jauniem sadarbības pētījumiem.
 |
 |
 |
13.04.2023. EKA Zinātnes klubā informē par IAW2023 un ETECH2023 organizatoriskajiem jautājumiem
2023. gada 13. aprīlī EKA Zinātnes klubs pulcējās, lai uzzinātu visu par jau pēc dažām dienām notiekošās Starptautiskās akadēmiskās nedēļas (IAW2023) un Starptautiskās zinātniskās konferences Emerging Trends in Economics, Culture and Humanities (etECH2023) organizatoriskajiem jautājumiem. Par tiem klātesošos, kuri aktīvi piedalīsies visās aktivitātēs, informēja kluba prezidente, EKA Zinātņu prorektore prof. Jeļena Titko.
Sapulces noslēgumā tika apsveikti pētnieki, kuri ievēlēti EKA asociēto profesoru akadēmiskajos amatos – Ekonomikas un kultūras augstskolas docētāji PhD Marina Kamenecka-Usova un Dr.psyh. Kristīne Užule.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
28.02.2023. EKA Zinātnes kluba biedri apspriež nākamās aktivitātes
2023. gada 28. februārī norisinājās Ekonomikas un kultūras augstskolas Zinātnes kluba biedru sapulce, lai atskatītos līdz šim paveiktajā un apspriestu turpmākās pētniecības aktivitātes.
Vispirms Zinātnes kluba prezidente, EKA Zinātņu prorektore prof. Jeļena Titko klātesošos iepazīstināja ar tuvojošās International Academic Week 2023 un ETECH2023 konferences programmu un aktivitātēm. Tāpat Zinātnes kluba biedri tika informēti par EKA Zinātniskās institūcijas attīstību un darāmo saistībā ar 2025. gadā gaidāmo zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu. Turpinājumā pētniekiem tika sniegtas rekomendācijas publikāciju veidošanai starptautiski recenzējamos žurnālos.
Sapulces noslēgumā tika apsveikti jaunuzņemtie kluba biedri – pētnieki Oļegs Ņikadimovs un Nataļja Cudečka-Puriņa, EKA asociētās profesores akadēmisko amatu ieguvusī Dr.iur. Karina Zalcmane, kā arī EKA labākie pētnieki – EKA profesore Dr. Velga Vēvere un EKA docente Dr. Kristīne Užule.
19.12.2020. EKA Zinātnes klubā apspriež darbības prioritātes, uzņem jaunus biedrus un prezentē grāmatas
19.12.2020. tiešsaistē notika EKA Zinātnes kluba tikšanās, kuras laikā tika apspriestas darbības prioritātes pētniecības attīstībai, uzņemti jauni biedri, par sasniegumiem pētniecībā apbalvoti izcilākie kluba biedri, kā arī prezentētas divas grāmatas, kuru autori ir EKA mācībspēki.
Virtuālajā sapulcē piedalījās EKA Rektore Oksana Lentjušenkova, kā arī EKA docētāji – esošie un potenciālie kluba biedri.
Klubā tika uzņemti jauni biedri – EKA asociētā profesore Larisa Turuševa, RTU profesore un EKA viesdocētāja Tatjana Tambovceva, kā arī EKA docentes Jeļena Budanceva, Ilona Lejniece un Nataļja Verina.
EKA Zinātnes kluba prezidente, EKA Zinātņu un starptautisko attiecību prorektore Jeļena Titko tikšanās dalībniekiem atgādināja par EKA Zinātnes stratēģijas (ZRDAS2020) prioritātēm un pastāstīja par nākotnes plāniem pētniecības attīstībai.
Zinātnes kluba sapulcē tika prezentētas divas mācību grāmatas – “Introduction to Circular Economy” (autori: T. Tambovceva, J. Titko) un “Business Ethics and Corporate Social Responsibility” (autori: V. Vēvere, A. Svirina).
Sapulces noslēgumā tika nosaukti un apbalvoti 2019./2020. gada EKA izcilākie pētnieki. Šis goda nosaukums tika piešķirts:
Vadības virzienā – EKA profesorei Velgai Vēverei;
Ekonomikas virzienā – EKA docentei Aijai Sannikovai;
Tiesību virzienā – EKA docentei Karinai Zalcmanei;
IT virzienā – EKA docentam Mārcim Pinnim;
Tulkošanas virzienā – EKA asociētai profesorei Larisai Turuševai.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Tāpat pateicības saņēma EKA darbinieki, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu un atbalstu augstskolas zinātniskajai darbībai, kā arī mācībspēki, kuri snieguši vislielāko atbalstu pētniecībā EKA studentiem un starptautiskās programmas Erasmus+ attīstībā.
